Jau ilgu laiku domāju par to, ka vajadzētu abonēt kādu rīta laikrakstu. Ne tāpēc, ka es nemācētu atvērt Tvnet vai Google Reader, bet gan dēļ nostalģijas, avīzes smaržas un rituāla – pieiet pie pastkastītes un izņemt avīzi. Katru rītu.
Problēma sākas, kad jāizlemj, kuru laikrakstu abonēt. Principā visi rīta laikraksti ir kāda politiska spēciņa paspārnē, līdz ar to paveras trīs iespējas:
1. Abonēt visus un par aptuveno patiesību pieņemt vidējo aritmētisko;
2. Abonēt vienu no tiem (lasi: mazāko ļaunumu, lai arī kurš tas būtu) un ļauties zombēšanai;
3. Abonēt jebkuru no tiem, izņemt no pastkastītes, pasmaržot un izmest.
Es pieļauju, ka beigās vienkārši izdzeršu pudeli vīna un aiz pieraduma abonēšu Dienu.
Austra 
Jau kādu laiku izvēlos trešo variantu nacionālajiem laikrakstiem un, nostaļģijas pēc, katru reizi, kad iebraucu kādā Latvijas ārpusrīgas pilsētā vai ciemā, cenšos tikt pie vietējās preses. Lūk tur gan ir šarms un nostaļģija! Ne tikai smaržā, bet arī saturā.
Turpinu abonēt Dienu. Jau gadiem. Nezinu, kāpēc. Ieradums, pieradums, mazākais ļaunums. Neko piemērotāku tā arī neesmu atradusi.